pirmdiena, 2012. gada 9. janvāris

uzsākot jauno 2012

Šodien ir jau 9.janvāris, bet es vēl neesmu veikusi atskaiti par pagājušo gadu. Mazliet jau ir sanācis pārdomāt, kas ir bijis labs un  kas slikts, ko varu mācīties..., bet tas ir bijis steigā, troksnī. Gribas apsēsties mierā un visu apdomāt, izanalaizēt un noforumulēt arī rakstiskā veidā. Pirmais, kas nāk galvā- laiks lido tik ātri, vēl tāda sajūta, ka nupat uz deguna bija pagājušais (nu jau aizpagājušais) Jaunais gads un nepaspēj ne apgriezies, kā klāt ir jau šis un liekas, jo vecāki ķļūstu, jo laiks sāk iet ātrāk un tas mani biedē. Gadi iet, bet es nevirzos uz augšu, protams jebkura virzība uz augsu jāuztver, kā attīstība, emocionālajā plānā protams esmu guvusi pieredzi un pārdzīvojumus un liekas, ka esmu jau gudrāka, kā pagājušo gadu, starp citu tas ir tipiski man katru gadu domat, ka pagājuso gadu es gan biju stulba:). Bet runājot par matreālo plānu viss virzās nevis uz augšu, nevis pat stāv uz vietas, bet notiek pat lejupslīde. Un tas ļoti skumdina. Bieži zūd motivācija tam ko daru, uzdodu sev jautājumu kāpēc, var taču savādāk, vieglāk, laimīgāk, bet tad atceros mūžseno patiesību- kaimiņu dārzā zāle vienmēr ir zaļāka un labi ir visur tur, kur mūsu nav. Atbilde ir- tā ir šībrīža situācija, kas varbūt nav no tām spožākajam, bet jāsaņemās pacietība, jo nākotnē būs labāk, bet negribas eksistēt dēļ kaut kādas tālas nākotnes perspektīvas, dzīve aiziet šeit un tagad, gribas dzīvot un baudīt dzīvi nevis eksistēt, nākotne ir iztēle, pagātne atmiņas, dzīve ir šeit un tagad. Vispār laika jēdziens ir ļoti relatīvs, bet nenovirzīšos no sava raksta galvenās domas. Tā jau ir cilvēku problēma nespēja novērtēt to, kas ir. Īstenībā es bieži jūtos diezgan apmierināta, līdz nesāc pievērst uzmanību kas un kā ir citiem, salīdzināt ar sevi un tad sametās skumji ap sirdi, bet ir arī otra monētas puse, kur cilvēkiem ir daudz daudz sliktāk un tad sāk likties, ka ,žēloties ir grēks. Mazlietiņ atgriežoties pie laika jēdziena un sasiatot to kopā ar jaunā gada atskaiti, tad jaunais gads bieži ir atsperes punkts jaunām apņemšanām, jaunai dzīvei, jauniem mērķiem utt, Bet reti kuram patiesi izdodas tās realizēt. Jebkurai apņemšanai vajag lielu gribasspēku un nopietnu darbu.Var no solīt sev daudz ko un no sirds tā arī domāt, bet realizēt darbos ir pavisam cita lieta. Rīdienas jēdziens pats par sevi vilina, no rīdienas mēs sportosim, ieturēsim diētu, atteiksimies  no kaitīgiem ieradumiem, iesim laicīgi gulēt, paveiksim darbus laicīgi, būsim kārtīgi un tā tālāk un joprojām.Atskatoties uz pagājušo gadu ir apņemšnās, ko man izdevies izpildīt un ir apņemšanas, kas paliks uz nākamo gadu. Man ir izdevies cīnīties ar šādiem un tādiem saviem iekšējiem dēmoniņiem, sanācis sevi motivēt un nepadoties, ir bijuši gadījumi, kad šie dēmoniņi lien laukā, jo nogalināt es tos vēl nemāku un nezinu vai tas iespējams, bet tādod mirkļos es vienkāršī atļauju tā tam notikt pēc tam saņemot tos grožos. Un protams vēl ir daudz kas, kas ir lieks, ko ar prātu apzinos, bet jūtas nespēju kontrolēt. Kopumā pagājušais gads bija intresants un emocijām bagāts, varbūt ne vienmēr tām labākajām, sirdis lūza, solījumi, cerības, sāpes, vilšanās, nespēja atlaist, samierināties, mirkļa vājumi, neloģiska un neadekvāta  rīcība un viss pa apli, sīkāk šo psiholoģisko trilleri laikam vēlos atstāt pagājušajā gadā, lai gan pāri tam laikam vēl tikts līdz galam nav. Pozitīvais- traku traku ballīšu un daudz netrūka, piedzivojumu jūras, kurus atcerēties vai neatcerēties un ne vienmēr to labāko....Ar apreibinošajām vielām ir tāpat, kā ar uguni var apdedzināties pamatīgi.. Bet kas man nekait jaunai un  brīvai. Katrā ziņā ir no kā  mācīties, kur augt, ir kur pilnveidoties.   Un protams man ir arī savi mērķi un  apņemšanās jaunajam gadam, kurus pacentīšos arī realizēt un padarīt vēlamo par esošo kaut vai solīti tuvāk.Beidzot esmu apņēmusies ieviest un arī regulāri papildināt ssavu blogu, kurā vienviet izklāstīt daļu no tā, kas man uz sirds un galvā darās, atskaitot to daļu, kas nebūs pārāk dziļa un personiska un tos dvēseles piedzīvojumus un pārdzīvojumus, kas nav domāti publiskai apskatei. Nobeigumā jāsaka, ka horoskopu 2012. gadam gan vēl tīri intreses pēc neesmu skatījusies, bet nobeigumā, tas taču būs mans gads- pūķa, tā kā jābūt veiksmīgam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru